Satikšanās ar iekšējo bērnu

Elpa ir Tava dzīvības plūsma. Ieelpa, izelpa ir Tavi instrumenti, ar kuru apgādāt katru savu šūniņu ar enerģiju un pilnīgu prāta brīvību. Intensīva elpošana ir pieredze, caur kuru vairot labsajūtu, izprotot pagātnes pieredzes, kas atstājušas nelabvēlīgus nospiedumus šodienas uztverē, un dziedinot sāpīgo izjūtu cēloni. Tieši tāpēc bieži vien elpošanas sesijas apmeklējums patiesībā ir ierašanās uz tikšanos ar savu iekšējo bērnu.

Turpinot atdzimšanas elpošanas pieredzes stāstu apkopošanu, šoreiz vēlos Tevi uzrunāt ar savu personīgo pieredzi par satikšanos ar iekšējo bērnu. Uzticu savu vēstījumu Tavām acīm un sirdij, lai caur lasīto pietuvotos tai nojausmai, kā ir veidot attiecības pašam ar sevi un savu elpu.

Jau savā otrajā elpošanas sesijas pieredzē satikos ar savu iekšējo bērnu, precīzāk, traumu, kura bijusi ar mani kopā ilgus gadus. Līdz šim to ir dzirdējuši vien pāris mani klienti, kuriem caur stāstu devu ticību, ka dzīve var sakārtoties mums vēlāmā virzienā, ja vien esam paši gatavi satikt savas traumas un tās dziedināt.

Pat pirms sesijas es vēl īsti neapzinājos, kur šī pieredze aizvedīs. Es ar prātu biju izdomājusi, ka mana dzīves lielākā trauma ir tēta neesamība. Brīdī, kad brīnumainā kārtā es viņu atradu, (un tas tiešām bija pārsteidzošs veids, kā es pirmo reizi satiktos ar viņu, neapzinoties, ka tas ir mans tētis.. un jau pēc pāris dienām déjà vu.. es te biju un to cilvēku redzēju… un tāds mans tētis?) sapratu, ka neesmu viņam vajadzīga. Tas sagrāva mani pilnībā. Viss, par ko es biju sapņojusi savu mazo bērna dzīvīti, bija normāla ģimene. Bet te pēkšņi šis sapnis sāka jukt kā kāršu namiņš, un tas traki sāpēja. Šīs situācijas vadīta jau bērnībā guvu domas, ka neesmu gana laba. Līdz ar to es visas dzīves garumā centos sevi pierādīt, līdz attapos depresijā.

Kad elpa mani aicināja satikt mazo meitenīti brīdī, kur tai bija nepieciešama uzmanība, ieraudzīju viņu pie virtuves loga, drūmā dzīvoklī. Viņai bija 6 gadi. Ik rītu viņa teju izsita logu no rūts, klauvējot tik ilgi, kamēr redzēja mammu, dodamies uz darbu. Un tā veselu gadu. Viņa kā statuja sēdēja pie loga un ilgojās pēc mammas. Viņai bija bail aiziet pat līdz tualetei. Vienīgais brīdis, kad meitene izkustējās, bija tad, kad ieraudzīja peli starp virtuves skapīšiem.

Es nekad nevarēju iedomāties, cik ārprātīgi ļoti tam bērnam sāpēja. Cik ļoti viņa jutās vientuļa un nevajadzīga. Tā bija saviļnojoša satikšanās. Tik spilgta, ka to atceros kā šodien. Viņa tik ļoti vēlējās spēlēties un, man par milzīgu pārsteigumu, arī zīmēt.

Viss, kas viņai bija nepieciešams, bija uzmanība, rūpes un drošība. To visu es devu, cik bija manos spēkos, bet vienlaicīgi fonā valdīja neizpratne - vai man būs veselu gadu jānāk pie šīs meitenītes un jādod uzmanība (jo tieši tik ilgi viņa bija viena pie loga)? Bet es biju gatava, jo es nevēlējos to bērnu atstāt!

Man bija daudz jautājumu pēc sesijas un dziļas skumjas iekšā. Tur bija noklusētas emocijas. Es raudāju visu dienu, uz vakaru savācos, un jau nākošajā dienā devos otrreiz satikt savu brīnišķīgo bērnu. Es burtiski steidzos pie tās burvīgās meitenes, kas šoreiz mani jau gaidīja. Tik ilgi gaidītu un saviļnojuma pilnu satikšanos nekad dzīvē neesmu jutusi. Tā bija svētlaime mums abām. Un man par lielu pārsteigumu, tam bērnam pietika. Viņa saņēma drošības sajūtu, atbalstu un rūpes, un viņa mani mierīgi palaida prom.

Kas mainījies? Brīdī, kad šo rakstu, ir pagājuši 2 gadi kopš šīs pieredzes. Es sāku apzināties, kāpēc manas dzīves izvēles ir bijušas tieši tādas. Es iepriekš daudz vainoju ārējos apstākļus, es nespēju pateikt, ko es patiesi gribētu. Man bija svarīgi, lai es iederētos, un tāpēc darīju visu, kas pēc manas saprašanas bija "pareizi". Es biju sevi iesprostojusi važās. Mans enerģijas līmenis bija uz 10% no 100%.

Es pamazām sāku kabināt nost no sevis visu lieko. Mans "vadzis" bija pilns, un es beidzot gribēju būt patiesi brīva. Gribēju sajust to brīvības sajūtu, par ko citi runāja. Man bija ārkārtīgi grūti domāt un teikt tā, kā es vēlos. Bet kopš elpošanas sesijām mani spēcināja vārdi - neviens iemesls nevar būt pietiekami labs, lai turpinātu dzīvot to dzīvi, kas mani neapmierina. Tieši intensīvs elpošanas sesiju apmeklējums man palīdzēja strādāt ar savu iekšējo pasauli, līdz es beidzot ieguvu to iekšējo brīvību, apzinoties, kas es esmu, un kāda ir mana misija šajā dzīvē. Un ir patiešām viegli…

Lai piekļūtu savam iekšējam bērnam, sākumā ir jāatbrīvojas no blokiem, ko jūti un novēro savā ikdienā - dusmas, vainas apziņa, kauns, bailes... Tad, kad šie bloki ir sadziedināti, ir iespējams saredzēt sava iekšējā bērna pārliecības un uzskatus daudz smalkākā līmenī.

Aicinu pievienoties online semināram IEKŠĒJĀ BĒRNA DZIEDINĀŠANA, ko papildina enerģijas elpošanas sesija. Lekcijā Tu uzzināsi - kā atpazīt iekšējo bērnu un strādāt ar to.

Elpošanas sesija Tevi aicinās doties paplašinājumā - savienoties ar sevi, mainīt nokalpojušās pārliecības, piedot sev, dziedināt un spēcināt sevi.

Populārākās pazīmes, kas liecina, ka Tavu dzīvi vada sāpināts iekšējais bērns:

1. bieži nesakrīt viedokļi ar pārējiem un ļoti dedzīgi vēlies aizstāvēt savējo

2. vēlies saņemt cilvēku atzinību, izpatikt citiem

3. netici sev

4. ir grūti palaist pagātni, dažādus pāridarījumus

5. jūti vainas sajūtu, domājot, ja nu citiem iet vēl sliktāk

6. satraucies, ko citi par Tevi domā

7. ir grūti pateikt NĒ, ziedojot sevi citiem, tāpēc bieži esi uz izdegšanas robežas

8. regulāri aizsvilsties uz sev tuvākajiem cilvēkiem, vai tieši otrādi, baidies izrādīt savas emocijas, samierinoties ar to, kā ir

9. nespēj uzticēties cilvēkiem, raizējies, ka tiksi izmantots

10. baidies no tuvības un intimitātes

11. bieži pārmet sev

Paredzamie ieguvumi pēc semināra un elpošanas sesijas:

• "wow" moments un atklāsmes, kas dos iespēju paplašināt apziņu un skatījumu uz atkārtotiem notikumiem dzīvē

• enerģijas un spēka pieplūdums

• atgūta ticība un pārliecība par sevi

• izteiktāka empātijas un beznosacījuma mīlestības sajūta pret sevi un citiem

• stabilizēts iekšējais miers un izstrādāta neitralitātes sajūta

• paaugstinātas koncentrēšanās spējas

• augstāks savienojums ar sevi

Ļoti ceru, ka Tevi pārņēmusi apjausma, ka elpa ir patiess apliecinājums tam, ka Tu vari tikt galā ar to, kas satrauc. Tu vari mainīt, Tu vari atbrīvoties, Tu vari izveseļoties, vari nomierināties, piedot. Tu vari izelpot visu lieko un ieelpot jaunu, svaigu, mīlestības pilnu gaisu.

Es ticu, ka Tev izdosies!

Baiba Auziņa