Kā būt sievišķīgai un laimīgai

Vēlos ar padalīties kā agrā celšanās ir uzlabojusi manu dzīves kvalitāti.

Tagad pavisam noteikti varu sevi pieskaitīt pie "agrajiem putniņiem", kas bez modinātājpulksteņa ceļas ap 5ciem no rīta.

Pirmo reizi par agrās celšanās nozīmi izlasīju grāmatā. Uzreiz atvainojos, ka nosaukumu neatceros, jo tas bija apmēram pirms 7 gadiem. Visticamāk, tā bija kāda no R.Šarmas grāmatām. Man likās, ka dzīve sastāv tikai no pienākumiem un "mūžīgā skrējiena" no vienas vietas uz otru, līdz lēnām "izdegu". Grāmatā paustā doma bija vienkārša:"beidz sūdzēties, ka Tev nav laika visu izdarīt. Celies agrāk. Mums visiem laiks ir iedalīts vienādi." Toreiz laikam vēl nebiju gatava agrajai celšanās. Bet lasītais visu laiku "sēdēja smadzenēs".

Pēc neilga laika nejaušu apstākļu sakritības pēc, atrados kouča kabinetā ar to pašu problēmu: "nevaru visu paspēt, esmu pārgurusi". Šī sesija atvēra man acis!

Atvieglojuma asarām acīs iznācu no kabineta un sāku uzreiz rīkoties, lai atvieglotu savu ikdienu. Agrā celšanās bija viens no risinājumiem, kuru uzturēju krietnu laiku.

Tad biju gaidībās ar 3šo bērniņu, pecāk zīdaiņa kopšanas laiks....

Nu jau būs gads kopš esmu atsākusi agro celšanos. Daloties ar atziņām, kas rada sievieti laimīgu un sievišķīgu, secinu ka mana agrā celšanās vairo manu sievišķību, vairo manu iekšējo mieru un harmoniju. Kļūstu laimīgāka dienu no dienas.

KĀ?

Jo man pietiek laika visam. Uzspēju izdarīt visu. No rīta varu nedalītu laiku veltīt tikai SEV.

Mūsu mājas ir mūsu svētnīca. Laiks, ko mēs pavadām savās mājās lielā mērā ietekmē mūsu sievišķību.

Tā ir mūsu oāze, kur smelties un atgūt spēku.

Man ļoti patīk atrasties mājās un es rūpējos, lai tajās būtu viss, kas man nepieciešams. Es esmu gatava ziedot miegu, piemēram, Līgo vai Vecgada naktī, lai beidzoties pasākumam, dotos mājās! Savās mājās! Savā oāzē un "miera ostā". Es novērtēju nama māšu viesmīlīgumu, bet piecelties savā gultā, saposties pie sava spoguļa un dzert no savas izmeklētās kruzītes, būs vienmēr mana prioritāte!

Strādājot ar sievietēm saprotu, ka laiks ir tas, kas visvairāk mūsdienu sievietei pietrūkst. Tu esi perfekta. Tu esi profesionāle. Tu esi mamma. Tu esi meita. Tu esi sieva. Tu esi dārzniece. Tu esi pavāre. Tu esi Sieviete. Un pandēmijas laikā liela daļa bija arī pilna laika skolotājas. Tev viss ir jāpaspēj. Un tam visam pietrūkst laika. Pietrūkst laika sev un savām mājām. Pietrūkst laika, kad ieklausīties sevī. Pa dienu nav kad, vakarā ir nogurums.

Uzreiz pēc pamošanās, vēl esot gultā es izsaku 3 pateicības. Domās atskatos uz vakardienu un atdzīvinu tās emocijas, kad es izdarīju ko vērtīgu. Un vērtīgs ne vienmēr ir grandiozs. Vērtīgs man, līdzcilvēkiem, sabiedrībai vai darbam. Es katru dienu izvirzu sev 1 galveno prioritāro uzdevumu, ko vēlos izdarīt un kas man dos gandarījumu. Un no rīta domās izdzīvoju tās sajūtas, kas mani piepildīs, kad būšu šo uzdevumu izpildījusi. Pateicības spēj atvert mūsu enerģiju pavisam citā frekfencē!

Mana rīta obligāta sastāvdaļa ir vismaz stundu gara fiziskā aktivitāte. Skrējiens, pastaiga, vingrošana vai pelde.

Tas ir laiks man ar savām domām. Neklausos mūziku, klausos sevī. Tieši šajā "zelta" rīta stundā es sadzirdu visvērtīgākās domas.

Ja kāda iemesla dēļ fiziskās aktivitātes izpaliek, es stundu atvēlu grāmatu lasīšanai. Es pabaroju sevi garīgi un lasu tikai tādu literatūru, kas veicina manu izaugsmi.

Pēc aktivitātes seko auksta rīta duša (bet vispār esmu cilvēks, kam ļoti patīk siltums). Auksta, jo tā atmostas ķermenis. Sakopju sevi un uzkrāsoju lūpas. Pat, ja nekur no mājām iet ārā nav plānots, man patīk, ka esmu uzkrāsojusi lūpas. Nemāku izskaidrot, bet tā viegli sārtā lūpu krāsa vairo manu sievišķo enerģiju un tā ir mana sievišķā vājība...

Pulkstenis ir 7 no rīta un ir laiks celt bērnus. Kādu mammu bērni un vīrs sastop-vislaimīgāko tekošās dienas versiju, jo viņa ir 2 stundas veltījusi laiku sev. Esmu piepildījusi sevi un pilna ar resursu, lai šī diena būtu perfekta, tieši tāda, kādu vēlos ES.

Ir brokastu laiks. Pandēmijas laiks ir ieviesis korekcijas, bet iespēju robežās mēs visi paēdam kopā. Ja ir skolas un bērnudārza laiks, es nesteidzīgi izdzeru lielu ūdens vai svaigu piparmētru tējas krūzi, jo mans organisms ātrāk par plkst.9.00 ēst neprasa.

Patīk tā sajūta, ka vēl pirms dienas darbiem kādu pusstundu vienkārši esam kopā.

Tālāk bērni tiek izvadāti katrs uz savu izglītības iestādi un laiks ceļā tiek pavadīts sarunās, nevis klausoties radio vai mūziku.

Kad visi ir devušies savās dienas gaitās un man jāķeras pie darbiem, es jūtu, kā esmu sapildījusies ar iekšēju mieru, sievišķību (jo manējie ir apčubināti un palaisti) un esmu neapturama piepildīt darba dienu!

Ar ļoti, ļoti retiem izņēmumiem, kad man šis rīta solis iztrūkst, diena paiet steigā un nelielā haosā, jo visiem viss ir jādara vienlaicīgi.

Ar savu rīta ritmu- jūtu mieru un tādu sievišķīgu rāmumu.

Man agrā celšanās nav disciplīnas jautājums. Tā ir mana labsajūta. Pat tagad, esot ceļojumā, no sava rīta rituāla neesmu atteikusies. Man tas ir tādēļ, ka varēšu iegūt šo mieru un baudīt pilnvērtīgu laiku kopā ar savu vīru un bērniem un būt produktīva darbā. Nevis darbs un skriešana ikdienas nodarbēs būs svarīgākā, bet šī lietu kārtība. Dienas sākumā sakārtoju sevi un domas, sajūtu dabu un eju ārā pēc gaisa jebkuros laika apstākļos. Tad tiek piekārtota māja, mana svētnīca un oāze, un tikai tad skrienu pasaulē. Un šai gadījumā - lai kāds ir dzīves temps, tad no rīta ieliktais miers paliek Manī.

Vairums cilvēku uzliek modinātāju uz pēdējo laiku, lai tik varētu paspēt aši piecelties, izmagāt zobus, apģērbties un tikt uz darbu. Tas norāda, ka darbs ir šī cilvēka prioritāte. Apzinos, ka kādai var nepatikt tālāk paustais, bet tas ir mans novērojums. "Skrienot" uz darbu - Tu vairs neesi savas dzīves scenāriste, bet gan pienākumi darbā, pienākumi pret sabiedrību, naudas pelnīšana un visu paspēšana ir kļuvusi par neapturamu dzinuli, kas jo īpaši sievietes iedzen vāveres ritenī. Es arī tur biju. Es zinu kā tas ir...

Pēc šādas dienas, nedēļas, mēneša, gada Tu esi ļoti nogurusi. Seko pārdegšana. Tad kļūsti neapmierināta, dusmīga un kašķīga. Sāc slimot. Normālā pasaulē nevienam nav paredzēts slimot (būs raksts arī par šo tēmu, jo neesmu slimojusi vairāk kā 5 gadi). Ķermenis nespēj izturēt un liek mums apstāties un aptūsties! Jo nav laika tieši sev, savām mājām, savai ģimenei un tieši tam, kas ir vissvarīgākais sievišķai enerģijai.

Man agrā celšanās ir vajadzīga dēļ sevis, dēļ sievišķības, dēļ laimes hormona, dēļ miera un harmonijas, dēļ visu mīļo satikšanos no rīta ar smaidu sejā un sirsnīgas samīļošanas. Mans rīta rituāls vairo gan sievišķības, gan laimes sajūtu. Pēc tam varu būt pilna ar resursu darbā, kalpot sabiedrībai un veicināt savu profesionalitāti.

Es novēlu Tev atrast savu sievišķības formulu. Atceries, tas viss, ko savā labā dari, būs vērtība tikai tad, ja darīsi ar prieku un mīlestību.

Sirsnībā,
Baiba Auziņa
Izaugsmes veicinātāja un trenere
Laimīgas sievietes formulas radītāja